Tuvojoties 2026. gada sākumam, Latvijas pilsētu un novadu administrācijas aktīvi gatavo publiskos pasākumus Jaunā gada sagaidīšanai. Lai gan daudzviet finansiālā situācija ir saspringta un budžeti tiek rūpīgi izvērtēti, šogad vērojama tendence atgriezties pie klasiskām svētku kulminācijām.
Apkopotā informācija liecina, ka aptuveni puse no visām Latvijas vietvarām svētku programmā ir iekļāvušas krāšņu uguņošanu, kas iezīmēs pāreju uz jauno gadu.
Reģionālo centru izvēle par labu tradīcijām
Aizkrauklē gadu mijas svinības nemainīgi norisināsies pilsētas Centrālajā laukumā. Plānots, ka pusnakts stundā iedzīvotājus priecēs gan īpaša koncertprogramma, gan kulminācija ar krāsainām zalvēm debesīs. Pašvaldības pārstāvis Arvis Upītis uzsver, ka salūts ir dziļi iesakņojusies tradīcija, kas apvieno novada kopienu un rada kopības sajūtu, kas raksturīga svētku svinēšanai visā pasaulē.
Līdzīga pieeja vērojama arī Ogrē, kur Kultūras centrs rīko svētku balli un publisku pusnakts uguņošanu. Domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Krauja norāda, ka pašvaldība jūtot iedzīvotāju vēlmi pēc šāda svētku elementa. Viņaprāt, uguņošana valsts svētkos un Jaunajā gadā ir nemainīga vērtība, kas iedzīvotājiem ir emocionāli svarīga un palīdz radīt pacilātu noskaņojumu.
Sabiedrības uzskatu dažādība: No sajūsmas līdz kategoriskam “nē”
Neraugoties uz pašvaldību centieniem izpatikt vairākumam, iedzīvotāju vidū viedokļi par salūta lietderību joprojām ir krasi atšķirīgi.
Atbalstītāji uzskata, ka tas ir vizuāli baudāms pasākums, kas īpaši iepriecina bērnus un rada svētku sajūtu.
Piesardzīgie atzīst, ka pasākums ir skaists, taču pauž skumjas par negatīvajām blakusparādībām.
Pretinieki norāda uz vairākiem kritiskiem faktoriem – negatīvo ietekmi uz mājdzīvniekiem un savvaļas faunu, kā arī apšauba publisko līdzekļu izšķērdēšanu laikā, kad naudu varētu ieguldīt sociāli nozīmīgākos projektos.
Interesanti atzīmēt, ka pirms diviem gadiem, izrādot solidaritāti Ukrainas tautai, lielākā daļa Latvijas pašvaldību no uguņošanas atteicās. Šogad vērojamā “salūtu renesanse” liecina par zināmu lūzumu vietvaru lēmumu pieņemšanā.
Pirotehnikas tirgus dinamika un finansējuma modeļi
Pirotehniķu asociācijas vadītājs Jānis Nutovcs norāda uz interesantu niansi pašvaldību finansējuma piesaistē – arvien biežāk publiskie salūti netiek apmaksāti no nodokļu maksātāju naudas, bet gan pateicoties vietējo uzņēmēju ziedojumiem un atbalstam. Tas ļauj saglabāt svētku krāšņumu, neradot tiešu slogu uz pilsētas kasi.
Vienlaikus pieaug arī privātpersonu aktivitāte. Statistika ir daiļrunīga:
Vidējā Latvijas mājsaimniecība gadu mijas uguņošanai tērē ap 50 eiro.
Vecgada vakars pirotehnikas tirgotājiem nodrošina gandrīz 33% no visa gada apgrozījuma.
Riski un dabas aizsardzības aspekti
Kamēr iedzīvotāji skatās debesīs, operatīvie dienesti strādā paaugstinātas gatavības režīmā. Katru gadu mediķi un glābēji fiksē traumas, kas gūtas nepareizas pirotehnikas lietošanas dēļ, kā arī ugunsgrēkus, ko izraisījušas nekontrolēti lidojošas raķetes.
Dabas eksperti atkārtoti atgādina, ka skaļie trokšņi un gaismas uzliesmojumi rada milzīgu stresu meža dzīvniekiem un putniem, bieži izraisot to bojāeju dezorientācijas dēļ. Šī iemesla dēļ arvien vairāk tiek diskutēts par alternatīvām, piemēram, gaismas vai lāzeru šoviem, kas varētu aizstāt tradicionālo pirotehniku nākotnē.
